SKOLĒNU TAUTAS TEĀTRIS „SPRĪDĪTIS” 50 GADOS
Valmieras Viestura vidusskolas vārds cieši saistīts ar Tautas teātri „Sprīdītis”, kas te radies, izaudzis un 2008. gadā svinēja 50. dzimšanas dienu. Teātra mīlestība un teātra spēlēšana Viesturskolā bijusi pazīstama kopš pašiem tās pirmsākumiem. Tad, kad 1958. gadā savas pedagoga gaitas uzsāk jaunais vēstures skolotājs Zigurds Ķesteris, direktore Vera Kupča ieveda viņu parastā skolas zālē un teica, ka te viņš varot veidot savu teātri. Jau decembrī notika pirmā izrāde „Pie Sūnu vecīša”.
Izrāde „Pie Sūnu vecīša”
„Pagājušā gadsimta 60. gadi… Skolēnu teātra „Sprīdītis” pirmā desmitgade. Liekas, tas viss bija pirms daudziem gadiem. Tomēr tas laiks ir cieši saistīts ar mūsdienām. Desmitgades sākumā tika iestudētas daudzas interesantas izrādes: S. Aksakova „Sārtais ziediņš”, H.K. Andersena „Cūkgans”, D. Gabbes „Kristāla kurpīte”, L. Paegles „Kādas mazas meitiņas piedzīvojumi”. Kā liecina skolas vēstures materiāli, šīs izrādes bija notikums ne tikai Viesturskolā, bet arī visā Valmieras kultūras dzīvē.” (M. Lapsiņš, VVV skolotājs un skolēnu teātra „Sprīdītis” dalībnieks 1967.-1970.g.).
Izrāde „Kādas mazas meitiņas piedzīvojumi”
S. Aksakova lugas „Sārtais ziediņš” izrāde pirmoreiz iestudēta 1962./63. mācību gadā. Tad par viesturiešiem pirmo reizi uzzināja visa Latvija, jo izrādi tiešraidē parādīja televīzijā. Paši aktieri izrādi gan neredzēja, jo tolaik vēl nebija TV ierakstu. Toties par Aļonuškas lomas tēlotāju Margaritu Hļebņikovu jūsmoja visa skola. „Paši šuvām tērpus. Atceros, Anita Pētersone rādīja savus sadurstītos pirkstus, toties pērlēm izšūtā rota uz viņas galvas izskatījās lieliski.” ( V. Liepa- Lejstrauta, „Sprīdīša” dalībniece).
Izrāde „Sārtais ziediņš” 1962./63. m. g.
Savu vārdu teātris ieguva no A. Brigadere „Sprīdītis” iestudējuma. Šī izrāde kļūst par vienu no vismīļākajām kolektīva lugām. „Mazais, ņiprais pasaku varonis vienmēr ir pavadījis skolēnu teātra aktierus viņu gaitās. Kad kolektīvam piešķīra Tautas teātra goda nosaukumu, tā devīzē tika ierakstīti lielā meklētāja, pasaku lugas varoņa Sprīdīša vārdi: „Un es iešu un iešu!” Savukārt A. Brigaderes „Sprīdītis” kļūst par teātra vizītkarti.”( V. Kupča, skolas direktore)
Izrāde „Sprīdītis”1964./65. m. g.
Pirmie divdesmit gadi teātra kolektīvam bija ražīga darba un radošo panākumu pilni. Visās republikā organizētajās skolēnu dramatisko kolektīvu skatēs 1971.,1974.,1976. gadā Viestura vidusskolas „Sprīdītis” ieguva atzinību un augstus novērtējumus. Ar R. Pogodina darba „Solis pāri jumta korei” iestudējumu skolu teātru skatē „Sprīdītis” kļūst populārs visā Latvijā .
Izrādes „Solis pāri jumta korei” mēģinājums 1969. /1970. m. g.
H. Dorbes lugas „Triks un Traks” pirmā izrāde(1973./74.m.g.) bija tik ļoti veiksmīga, režisors Z. Ķesteris skatītāju tik ļoti iemīļoto izrādi ar draiskajiem velniņiem iestudēja vairākkārt.
Izrāde „Triks un Traks” 1973./74.. m. g.
„Te mums nemāca teātri spēlēt, bet gan palīdz atraisīt cilvēka dotumus. Tādēļ katrā uzvedumā ir gan skaista dziesma, gan aizrautīga deja,” tā par teātri „Sprīdītis” saka Tālivaldis Lasmanis, Aladina lomas atveidotājs izrādē „Turku spuldze jeb Aladina burvju lampa.” No šīs izrādes tiek aizgūti Aladina vārdi: „To vis katrs nevar izturēt!”, raksturojot „Sprīdīša” dalībnieku dažkārt tik grūto ikdienas darbu un teātra mīlestību par spīti visam. Tieši šīs izrādes laikā kolektīvs saņem priecīgo ziņu par Tautas teātra nosaukuma piešķiršanu. Tā „Sprīdītis” kļūst par pirmo skolēnu Tautas teātri valstī.
Izrāde „Turku spuldze jeb Aladina burvju lampa” 1976./77. m. g.
A. Upīša reālistiskās pasakas „Sūnu Ciema zēni” iestudējums kļuva par jaunā Tautas teātra „Sprīdītis” pirmo iestudējumu. Šī izrāde ir nozīmīga arī tādēļ, ka Tautas teātru salidojumā Cēsīs 1978. gadā kolektīvs piedzīvoja saviļņojošu un emocionāli piesātinātu brīdi. Vecākie biedri, ilggadējie republikas Tautas teātri, svinīgi uzņēma savā saimē skolēnu teātri „Sprīdītis”.
Izrāde „Sūnu Ciema zēni.” 1977./78. m. g.
„ Atgriešanās skolēnu teātrī „Sprīdītis” notika 1974. gadā, kad skolotājs Z. Ķesteris mani uzaicināja piedalīties izrādē „Punktiņa un Antons.” Pēc tam skolotājam radās ideja izveidot teātra absolventu trupu. Tajā satikās arī 60. gadu absolventi, kuru dzīves vieta bija Valmiera. Šajā kolektīvā, ko mēs visi pa jokam dēvējām par „Lutausi”, tika iestudētas vairākas interesantas izrādes, kuras izrādīja gan Viesturskolā, gan Valmieras kultūras namā, gan arī tuvākās apkārtnes tautas namos.” (Māris Lapsiņš, VVV skolotājs un skolēnu teātra „Sprīdītis” dalībnieks 1967.-1970.g.)
Izrāde „Punktiņa un Antons” 1974./ 75. m. g.
Pagājušā gadsimta 70. un 80. gados katru sezonu tika iestudētas jaunas lugas, kas pulcējušas skatītāju pilnas zāles ne tikai Valmierā, bet arī Rīgā (vecajā Dailes teātrī un Muzikālajā teātrī), citās pilsētās, pat Baltkrievijā un Kaukāzā. Spilgtākās izrādes, kas apliecināja radoša darba azartu un improvizācijas spējas: H.K.Andersena „Spoguļa lauskas”, H. Dorbes „Triks un Traks”, J. Sudrabkalna un V. Grēviņa „Turku spuldze jeb Aladina burvju lampa”, G. Aksakova „Sārtais ziediņš”, S. Prokofjeva un A. Sapgira „Runcis zābakos”, V. Šekspīra „Romeo un Džuljeta”.
Izrāde „Spoguļa lauskas”
1975. gadā sadarbībā ar Valmieras teātri VVV tiek atvērta pirmā teātra klase. Viesturskolu gadu gaitā beidza 10 teātra klases. Skolēni apgūst skatuves mākslas pamatus, mākslas vēsturi, piedalās kustību nodarbībās, apmeklē Valmieras teātra izrādes. Ar skolēniem strādā režisori Pēteris Lūcis, Māra Ķimele, kā arī Austra Skudra un citi teātra cilvēki. Par profesionāliem aktieriem kļūst vairāki teātra „Sprīdītis” audzēkņi: Akvelīna Līvmane, Agris Rozenbahs, Tālivaldis Lasmanis, Dina Lācara, Jānis Kirmuška, Ģirts Ķesteris, Edgars Pujāts, Kristīne Nevarauska, Nauris Indzeris, Līga Karlivāne, Terēze Lasmane un vēl mācās Liepājas teātra kursā Pēteris Lapiņš un Anete Berķe.
Izrāde „Runcis zābakos”
S. Aksakova luga „Sārtais ziediņš” piedzīvo otro iestudējumu. „Tautas teātra „Sprīdītis” izrādītā S. Aksakova pasaka „Sārtais ziediņš” ir paraugstunda gan jaunajiem aktieriem, gan pulciņu režisoriem. Pasakaina atmosfēra, ko radīja lieliskās dekorācijas, izvēlētā krievu tautas mūzika, krāšņie kostīmi, parūkas, grims, atraisīta un patiesa aktieru spēle. Patiešām izrāde bērniem. Ja tādu katrs mazais skatītājs redzētu savu pirmo izrādi, domājams, ka iemīlētu teātri uz visu mūžu.” (Laikraksts „Liesma” 1980.g.pēc skolēnu teātru skates.).
Izrāde „Sārtais ziediņš” 1978./79. m. g.
1980. gadā jau pieminētajā absolventu, skolotāju un teātra entuziastu trupā „Lutausis” režisors Z. Ķesteris iestudēja Moljēra lugu „Skapēna nedarbi”. Izrādē spēlēja arī pats izrādes režisors Zigurds Ķesteris. Jāpiebilst, ka šī nebija vienīgā režisora loma, viņš ir spēlējis arī iestudējumā R. Blaumaņa „Zagļi” un vēl dažos. Bez visiem neskaitāmajiem režisora Z. Ķestera talantiem viņam piemita arī izteiksmīgs un spilgts aktiera talants.
Izrāde „Skapēna nedarbi”
„Jaunajiem skatītājiem un aktieriem vienmēr īpašu prieku ir sagādājusi tikšanās ar pazīstamu grāmatu varoņiem. Šoreiz ciemos esam aicinājuši izveicīgo, asprātīgo, nenogurdināmo Runci Zābakos,” tā programmā rakstīja Viesturskolas direktore Vera Kupča par S. Prokofjeva un A. Sapgira lugas „Runcis zābakos” izrādi. Iestudējums bija saistošs ar aktieru kolorīto tēlojumu. Daudzu atmiņā palicis Antras Beberes atveidotais Runcis Zābakos, Jāņa Kirmuškas Cilvēkēdājs, Ginta Pētersona Žaks Vientiesis, Baibas Deņisovas Princese.
Izrāde „Runcis zābakos”1980./81. m. g.
1982. gadā, tuvojoties „Sprīdīša” ceturtdaļgadsimtam, tiek iestudēta V. Šekspīra luga „Romeo un Džuljeta.” Tas ir viens no slavenākajiem režisora Z. Ķestera iestudējumiem, kura koptēlu bagātina Vairas Dundures veidotās kustību improvizācijas. „Mēs gribam runāt ar labestības un cēluma bagātiem skatuves tēliem. Tāda saruna ir mūsu jaunākais iestudējums.” (V.Kupča, skolas direktore.). Tautas teātru salidojumā Kuldīgā 1982. gadā izrāde notika Kuldīgas baznīcā, kas bija tik pārpildīta, ka visi skatītāji tajā diemžēl netika iekšā, bet papildizrāde objektīvu apstākļu dēļ nebija iespējama.
Izrāde „Romeo un Džuljeta”
Vairākas spilgtas lappuses „Sprīdīša” vēsturē ieraksta H. Dorbes lugas „Triks un Traks”( pēc R. Blaumaņa pasakas „Velniņi” motīviem) iestudējums. „Man ir bijusi izdevība spēlēt vienu no velniņiem – Triku,1983. gada iestudējumā un tā atjaunojumā 1986. gadā. 1983.gada vasarā izrādi divās dienās ierakstīja Latvijas televīzijā. „Triks un Traks” piedzīvoja viesizrādes Rīgā, Cēsīs, Limbažos un pat Gruzijā.”( Atis Rozentāls, „Sprīdīša” aktieris, vēlāk arī teātra režisors divus gadus.)
Izrāde „Triks un Traks”
„Un atkal jaunā ceļojumā dodas Sindbads, pierādīdams, ka draudzība nav mazāka bagātība par mīlestību,” raksta direktore V. Kupča par V.Suļžika un J. Fridmana lugas „Sindbads – jūrasbraucējs” iestudējumu. Viņa turpina: „Par izrādi gādā 16 tehniskie darbinieki. Tā jauniešiem ir īsta darba skola. Taču krāšņais skatuves noformējums, gaismas, gaumīgie tērpi, mūzika, dejas palīdz mums iejusties teiksmainajā fantāzijas pasaulē.”
Izrāde „Sindbads – jūrasbraucējs” 1985. /86. m. g.
„Mēslu čupā nevar mākslu taisīt!” bija skolotāja Z. Ķestera viens no iemīļotākajiem teicieniem. Tāpēc „…katra galma dāma savu reizi ņēmusi rokās spaini un lupatu un berzusi nelielās skatuves dēļus. Te katra princese slaucījusi putekļus, katra karaliene mazgājusi un gludinājusi tērpus. Katrs princis ar āmuru un knaiblēm saujā izložņājis ik stūrīti,” tā par saviem aktieriem teicis režisors Z. Ķesteris. „No sirds ir raudāts un smiets, kopā apēsts vismaz puds sāls.” (B. Sipeniece, Princese izrādē „Princese uz zirņa”
Izrāde „Princese uz zirņa” 1986./87. m. g.
Kustību izrāde „Nolemtība” bija dziļi filozofiska, to varēja just izrādes horeogrāfijā, mūzikā, tērpos un dekorācijās. Cilvēks un viņa mūžs laiku lokos. „Izrāde bija pat šedevrs, nebaidos no šī vārda un bērnu pārlielīšanas. Mani aktieri tā aizrāvās, ka tirpas gāja caur kauliem. Un šitie aplausi pēc izrādes! To dēļ vien bija vērts braukt uz festivālu!” (Režisors Zigurds Ķesteris pēc Tautas teātru festivāla Baltkrievijā). Par kultūras misionāriem iestudējums „Nolemtība” tika nodēvēts 1990. gadā viesošanās reizē Minskā.
Izrāde „Nolemtība” 1987./88. m. g.
„80. un 90. gados mākslinieciskie meklējumi turpinās, īpaši nozīmīga ir teātra un režisora sadarbība ar kustību konsultanti Liju Jērcumu. Veidojas vairākas savdabīgas kustību izrādes. Ar izrādi „Fantāzijas par…” kolektīvs piedalās Tautas teātru salidojumā Jelgavā, un viens no izrādes „aktieriem” ir lelle Pēcis, kas savā sapnītī satiek visus uzveduma personāžus: Zaļo putnu, Pāvu un Pāvieni, cirka aktierus, Porcelāna figūriņu galmu ar liekulīgo Princesi un Princi, nokļūst Zvaigžņu pasaulē.
Izrāde „Fantāzijas par…” 1989./90. m. g.
Pēc desmit gadiem režisors Z. Ķesteris ar jaunu sparu atjaunoja kustību izrādi „Fantāzijas par…”, kas bija pavisam atšķirīga, salīdzinot ar pirmo. „Tā kļuva par „Sprīdīša” galveno izrādi, kuru 1998. gada pavasarī parādījām viesizrādēs Vjandras ģimnāzijā. Tas bija ģenerālmēģinājums izrādēm, kas augusta pirmajās nedēļās tika spēlētas Dānijā un septembra beigās Vācijā.” (Karmena Goba, horeogrāfijas un aerobikas pasniedzēja, „Sprīdīša” menedžere, producente un 9. teātra klases audzinātāja.).
Izrāde „Fantāzijas par…” 1997./98. m. g.
Kustību izrāde „Viņš un Viņa” kļūst par režisora, skolotāja un „Sprīdīša” dvēseles Z. Ķestera pēdējo iestudējumu. Pēc vairāk nekā 40 „Sprīdītim” veltītiem mūža gadiem viņš aiziet aizsaulē. Aizvadot pēdējā gaitā skolotāju un režisoru, skanēja dziesma, kas sākas ar vārdiem: „Man liekas viss ir bijis ļoti sen…” Šo dziesmu dziedājušas daudzas „Sprīdīša” paaudzes, taču todien pavisam citu skanējumu iegūst dziesmas vārdi :
„Bet tagad, lūdzu, ejiet
Visi, visi prom .
Man vajag tīra ceļa
Man un manai dziesmai!”
Izrāde „Nolemtība”
Par savu pirmo lielo pārbaudījumu Viesturskolā režisors Roberts Segliņš uzskata Māras Zālītes lugas „Dzīvais ūdens” iestudējumu(1992./93.m.g.). „Tā bija sevis izzināšana: ko augstskolā esmu iemācījies un kā tas praktiski noder (Roberts Segliņš, režisors.). Viena no pirmajām Latvijā iestudētajām absurda lugām S. Mrožeka „Karols” parādījās tieši uz Tautas teātra „Sprīdītis” skatuves. „Šo izrādi iestudēju vairāk intuīcijas, ne prāta vadīts. Varbūt tā arī bija šīs izrādes panākumu atslēga. Profesionāli kritiķi mūs vērtēja atzinīgi.”(Roberts Segliņš, režisors)
Izrāde „Karols”1993./94. m. g.
90. gadu otrajā pusē iestudētās l M. Kudapas lugas „Eglīte” vairāki aktieri un veidotāji tikai pirms dažiem gadiem ir beiguši Viesturskolu. Tieši viņi ir tie, kas savu radošo darbību „Sprīdītī” uzsāka jau 3. klasē un turpināja līdz pat 12. klasei. „Šie ir tie jaunieši, kas ilgus gadus veidoja „Sprīdīša” pamatsastāvu un uz kuriem vienmēr esmu varējis paļauties, uzticēties viņiem.” (Roberts Segliņš, „Sprīdīša” režisors un pedagogs)
Izrādes „Eglīte”
„Nozīmīgākais notikums, kurš man palicis atmiņā, ir spēlēšana uz Valmieras teātra skatuves, kad Bērnu un jauniešu teātru festivālā rādījām O. Preislera „Mazā raganiņa.” Nemūžam nevarēju iedomāties, ka spēlēšu uz šīs skatuves. Vienmēr biju sēdējusi tikai skatītāju zālē.”(Līva Upīte, Mazās raganiņas atveidotāja.) Iestudējot „Mazo raganiņu”, aizsākās režisora Roberta. Segliņa sadarbība ar kustību konsultanti Liju Jērcumu. Kā atzīst režisors: ”Es ar prieku skatījos, kā viņa strādā un mācījos.”
Izrāde „Mazā raganiņa” 2000./2001. m. g.
„Mums vienas asinis, tev un man,” tā ir devīze Leldes Stumbres „Mauglis” iestudējumam. Izrādes tapšanā daudz darba un izdomas iegulda paši bērni. Viesturskolas skatuve pārtop par krāšņiem džungļiem, kuros mīt čūskas un papagaiļi. Tie ir bērnu pašu gatavotie izrādes rekvizīti. Veiksmīgs un interesants ir arī aktieru pašu veidotais grims. Šis iestudējums daudzu atmiņās paliek kā ļoti spilgta un atraktīva izrāde .
Izrāde „Mauglis”2002./2003. m.g.
„H. K. Andersena „Īkstīte” bija mana pirmā izrāde, kurā spēlēju „Sprīdīša” jaunajā kolektīvā un ar kuru man saistās tik daudz jautru un interesantu piedzīvojumu. Ar šo izrādi mums bija iespēja viesoties Vācijā Gīterslo apgabala skolā. Neskatoties uz to, ka izrāde bija latviešu valodā, tā izpelnījās ovācijas, ” atceras Lelde Feldmane, Taureņa lomas izpildītāja. Izrāde bija skatītāju iemīļota, savu artavu te deva arī Valda Zilvera mūzika. Izrādi ”Īkstīte” spēlēja gan Valmieras rajonā, gan citviet Latvijā un ārvalstīs, kopumā četrdesmit izrādes.
Izrāde „Īkstīte” 2003./2004. m. g.
Neparasti un spilgti ir iestudējumi jauniešiem: E. Jonesko „Stunda”(2002./2003.m. g.), A. Čehova „Bildinājums” (2004.2005.m.g.) un A. Kamī „Svešinieks”(2005./2006.m. g.)Tie ir režisora un aktieru īpašs kopdarbs. Izrādei „Svešinieks” dejas iestudēja tolaik 11.klases skolniece Lelde Feldmane, tagad viņa to turpina darīt jau kā topošā mūsdienu deju speciāliste. Iestudējums A. ‘”Čehova „Bildinājums” Amatierteātru skatē kļuva par vienu no laureātiem. To spēlēja arī Viesturskolas absolventu 9. salidojumā 2005. gadā. Tad izrāde izpelnījās tik īpašu skolas absolventu sajūsmu un ovācijas, kas kļuva par izrādes aktieru spilgtākajām atmiņām uz mūžu.
Izrāde „Bildinājums”
„Sporta zāle, skatītāji sēž uz grīdas un ir vienā līmenī ar „skatuvi”, publika – dāņi un pāris mūsu skolotāji, bet visa izrāde un dziesmas latviski. Taču „izlikts” tiek simtprocentīgi viss, ko vien aktieris var „izlikt” savā tēlā, jo atsaucība un atbalsts no publikas, kas nesaprata neko vairāk kā vien Pinokio, bija tik fantastisks, ka vēl tagad šīs emocijas un sajūtas ir atmiņā. Izrādei beidzoties, tērps pilnībā pielipis pie miesas, mati zem cepures pielipuši galvai, grims no sviedriem izsmērējies un tek no sejas aiz apkakles un sirdī visprimitīvākais prieks.” (Gunita Laursone, Lapsa K. Kollodi „Pinokio” 2005. g. izrādē Dānijā.)
Izrāde „Pinokio”
Tas, ka režisors Roberts Segliņš „Sprīdīša” audzēkņus uztver kā savus domubiedrus un viņš rēķinās ar audzēkņu vēlmēm, apliecina Harija Paukša lugas „Godīgā meitene” iestudējums (2005./2006.m. g.). Daudziem tik ļoti patikusi Valmieras drāmas teātrī iestudētā izrāde, ka nu vēlējušies izmēģināt spēkus arī paši. Ar šo izrādi aizsākās „Sprīdīša” sadarbība ar aktrisi un pedagoģi Inesi Ramuti. Savukārt ar H. Paukša „Piedod, Bokačo, ja vari” iestudējumu „Sprīdītis” sāka piedalīties oriģināldramaturģijas skatēs.
Izrāde „Piedod, Bokačo, ja vari” 2006./2007. m. g.
Vienīgais režisora Roberta Segliņa dzejas iestudējums ir pēc M. Salēja un G. Krūmiņa dzejoļiem veidotā izrāde „Skārda blūzs”. Izrāde bija radošs eksperiments visam „Sprīdīša” kolektīvam, jo tajā kā aktieru personības atklāsme caur dzeju tika izmantoti jauniešu pašu sacerētie un stāstītie stāsti. Ļoti atklātās aktieru izjūtas un pārdomas bija izrādes veiksmes pamatā. Daudzi skatītāji atzina, ka interesantākais un fascinējošākais izrādē ir tieši jauniešu stāsti, kuru dēļ atkal un atkal gribējies skatīties iestudējumu.
Izrāde „Skārda blūzs” 2006./2007. m. g.
Mīlestība…Katrai paaudzei ir savs skatījums uz šo tik nozīmīgo dzīves vērtību. Tomēr visstraujāk, visdedzīgāk mīlestības sirdspuksti ir jaunu cilvēku sirdīs. Tā tas bijis gan Blaumaņa laikos, gan mūsdienās.
Kas ir mīlestība? Varbūt tā ir spēle, aizraušanās, nejaušība vai sagadīšanās? Un tomēr- tās meklējumos galvenais ir ceļš uz sapratni un patiesām jūtām. Uz to vienīgo, īsto brīdi, kad liekas – sirds tūlīt pārstās pukstēt un parastie vārdi kļūs lieki…
„Īsa pamācība mīlēšanā” – tā ir „Sprīdīša” muzikālā izrāde, kas ļoti patika gan skatītājiem, gan pašiem izrādes veidotājiem. Tā tika parādīta arī festivāla „…un es iešu, un iešu!” dalībniekiem un viesiem. Atraktīvā izrāde tika veidota pēc R. Blaumaņa lugas „Brīnumzālīte” un citu darbu motīviem.
Izrāde „Īsa pamācība mīlēšanā” 2007. /2008. m. g.
A. Brigaderes lugas „Sprīdītis” izrāde režisora Roberta Segliņa iestudējumā 2008. gadā tika speciāli veidota Tautas teātra „Sprīdītis” 50 gadu jubilejai. Jau labi pazīstamajos lugas tēlos veiksmīgi iejutās 21. gs. pirmās desmitgades teātra aktieru paaudze. Tas bija liels notikums viņu dzīvē, kad teātra radošais kolektīvs parādīja šo izrādi dažādu paaudžu absolventiem jubilejas svinību vakarā 2008. gada 10. maijā. Šis iestudējums ir kā veiksmīgs pirmās piecdesmitgades noslēgums mūsu teātra vēsturē un apliecinājums tam, ka teātra repertuārā vienmēr nozīmīgi ir bērnu lugu klasikas iestudējumi.
Izrāde „Sprīdītis” 2007./ 2008. m. g.
TAUTAS TEĀTRA „SPRĪDĪTIS” REŽISORI
ZIGURDS ĶESTERIS
„Viņam vienmēr vajag kaut ko jaunu. Un viņš to izdomā, ne tikai pamet ideju gaisā kā košu balonu, gaidot, ko citi sacīs un kas to pārvērtīs realitātē. Nē, viņš ņem āmuru un cirvi, ņem krāsu podu un otu un dara, un viss viņam izdodas. Viņš ienīst paviršību, sauc lietas īstajos vārdos, dažkārt runā skarbi, bet patiesi un no sirds.” (Vera Kupča, skolas direktore.) „Skolotājs ne iedomāties nevar, cik krāšņus, nevīstošus ziedus viņš iedēstījis viena otra absolventa dzīves uzskatos, dzīves pozīcijas meklējumos un arī – dvēselē.”(V. Liepa- Lejstrauta, „Sprīdīša” dalībniece.)
Foto: Režisors Zigurds Ķesteris un viņa audzēkņi gan svētkos, gan ikdienā
„Lielu atbalstu skolotājs savā trauksmainajā mūžā saņēma no dzīvesbiedres skolotājas Ineses, jo viņa spēja uzklausīt, mierināt, dot padomu un atbalstīt tieši tad, kad tas bija visvairāk vajadzīgs.”( (Māris Lapsiņš, VVV skolotājs un skolēnu teātra „Sprīdītis” dalībnieks.)
Foto: Zigurds Ķesteris un Inese Ķestere izrādē „Jūs izsauc Taimira”
„Ar optimismu man ir grūti. Mans optimisms ir dzīvesbiedre Inese, viņa mani satur,” atzīstas režisors.
Foto: Skolotāja Inese Ķestere saviļņota atceras kopā ar teātri, režisoru un mīļajiem
absolventiem aizvadītos radošā darba gadus “Sprīdīša” 50 gadu jubilejā 2008. gadā
ATIS ROZENTĀLS
No 1994. gada līdz 1996. gadam „Sprīdīša” režisors bija Atis Rozentāls, viesturietis no pirmās līdz pēdējai klasei un daudzus gadus „Sprīdīša” aktieris. Režisors Atis Rozentāls iestudēja izrādes : Anšlavs Eglītis „Galma gleznotājs”(1994./95.m.g.) un Erihs Kestners „Punktiņa un Antons”(1995./96.m.g.).Aktiera Ata Rozentāla kontā ir daudz interesantu lomu, taču velniņa Trika loma ir visnozīmīgākā. Viņš pats atzīst: „Kad kopā ar Uģi (izrādē velniņš Traks) beidzām vidusskolu, mūs izlaidumā joprojām sauca par velniņiem, kaut bijām spēlējuši arī citas lomas.”
Foto no izrādes „Velniņi”
ROBERTS SEGLIŅŠ
„Pagājušajā ziemā satiku Robertu Segliņu un lūdzu nākt strādāt uz skolu, viņš deva jāvārdu.” (Režisors Z. Ķesteris.) „Jaunais režisors ir mūsējais, vienīgi lielāka stingrība nenāktu par ļaunu. Toties pie viņa mēs jebkurā brīdī varam iet ar savām, varbūt pat trakajām idejām.”(E.Siliņa, „Sprīdīša” audzēkne). Tā laimīgas sagadīšanās pēc, pabeidzot režijas studijas Mūzikas akadēmijā un savu profesionālo prasmi jau pierādījis Jelgavas studentu teātrī, „Sprīdīti” jau 15 gadus vada tā kādreizējais aktieris un 3. teātra klases absolvents Roberts Segliņš.
Foto no Tautas teātra “Sprīdītis” 50. jubilejas 2008. gadā
„Mēs, „veterāni”, ilgi domājām, kā sveikt tos laimīgos, kas uz skolas skatuves dēļiem strādā pašlaik. Un tad mēs sameklējām pītu salmu cepuri, tādu, ar kādu Sprīdītis pasaulē gāja. Kolektīvam „veco” vārdā to pasniedza pirmais Sprīdītis – Erna Teicīte. „Sprīdītis” jau arī bez tās būtu izgājis tālu pasaulē, tomēr mums prieks un cerība: varbūt arī mūsu cepure tur kaut ko….” („Sprīdīša” 30. gadskārtā raksta V. Liepa(Lejstrauta), „Sprīdīša” dalībniece). Šogad, kolektīva 50. dzimšanas dienā, muzikālajā izrādē visus atkal sveic ņiprais puisītis Sprīdītis.
Foto no izrādes „Sprīdītis” 2007./2008. m. g.
Viesturiešus no „Sprīdīša”, „Lutauša” un desmit teātra klasēm varat sastapt ne tikai visā Latvijā, bet arī ārvalstīs. Viņi ir izvēlējušies visdažādākās profesijas un katrs sev atbilstošāko dzīves skatuvi un lomu. Bet daļiņa no katra paveiktā, cerētā, piepildītā, izjustā, neveiksmes asarām un atraduma prieka tepat Viesturskolā ir palikusi. Palikusi atmiņās par kādu no gandrīz 80 iestudējumiem Tautas teātra „Sprīdītis” 50 darba gados un no iegūtās ceļamaizes lielajai dzīvei.
Foto no izrādes „Īsa pamācība mīlēšanā” 2007./2008. m. g.
Tādu Tautas teātra „Sprīdītis” 50 gadu spilgtāko notikumu paleti redzam mēs, bukleta veidotāji. Domājam, ka katram „Sprīdīša” dalībniekam tajā atmirdzētu tikai viņam vien zināmi krāsu toņi. Varavīksne no tālajiem pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem līdz pat mūsdienām met spožu, zaigojošu loku. Tajā atspoguļojas ikviena ieguldījums „Sprīdīša” mūžā. Arī to, kuru vairs nav mūsu vidū. Visu cilvēku, kas gan kādreiz, gan vēl joprojām nesavtīgi un ar mīlestību iegulda savu laiku, pūles un zināšanas, sniedz savu atbalstu Tautas teātrim „Sprīdītis”. Paldies viņiem par to no visas sirds!
Foto: divu paaudžu Sprīdīši – 1965. gada Sprīdītis Valdis Ozols un 2007. gada Sprīdītis
Jurģis Drande
(Vēstures notikumu pārskatā izmantoti materiāli no Tautas teātra „Sprīdītis”50 gadu jubilejas bukleta)
Bukletu veidoja: Solveiga Boicova – 1982. gada teātra klases absolvente,
Roberts Segliņš – 1982. gada teātra klases absolvents,
Māris Lapsiņš – 1970. gada izlaiduma absolvents
Bukleta tekstu un foto mājas lapā ievietoja Uldis Jansons – VVV skolotājs, 1988. gada izlaiduma absolvents
* * *
VALMIERAS PAGASTA AVĪZE “VALMIERMUIŽAS VĀRTI” 2008. g.
TAUTAS TEĀTRIM „SPRĪDĪTIS” 50
2008. gada pavasaris Viesturskolā bija īpašs – skolēnu teātris SPRĪDĪTIS atzīmēja 50 gadu jubileju. Šīs gadskārtas noskaņā aizritēja viss 2007./2008. mācību gads – tapa jaunas izrādes, izstādes par teātra vēsturi, arī skolas vēstures stundās tika pārrunāti nozīmīgākie notikumi SPRĪDĪŠA pusgadsimta ceļos. Viesturskola un skolēnu teātris SPRĪDĪTIS – tie ir divi cieši saistīti , nedalāmi jēdzieni.
Šajā emocijām un atmiņām bagātajā laikā kopā ar Viesturskolas skolotāju INESI ĶESTERI šķīrām skolēnu teātra SPRĪDĪTIS vēstures albuma lappuses. Skolotāja ir to laimīgo vidū, kura atceras šī brīnišķīgā kolektīva rašanās procesu un izaugsmi 50 gadu garumā. Arī šobrīd viņa labprāt piedalās jauniestudēto izrāžu vērtēšanā, palīdzot to veidotājiem ar savu padomu.
Viesturskolā vienmēr ir bijusi cieņā teātra māksla. Par to liecina dramatiskie pulciņi dažādos laikos, kuros piedalījušies gan skolēni, gan skolotāji. Spēlētprieks aizrāva ikvienu skolēnu paaudzi.. Īpaši tas atraisījās, kad 1958. gadā skolā sāka strādāt jaunais vēstures skolotājs ZIGURDS ĶESTERIS. Tolaik jaunizveidotā dramatiskā kolektīva pirmā izrāde bija PIE SŪNU VECĪŠA. Tā notika skolas zālē skatītāju priekšā, jo skatuves vēl nebija, apgaismojums un dekorācijas – pieticīgas.
Izrādē piedalījās daudzi tagad pazīstami VVV absolventi. Viņu vidū Valmierā labi pazīstamais ārsts Uldis Kupčs (attēlā kreisā pusē).
Viesturskolas dramatiskais kolektīvs vienmēr ar lielu mīlestību iestudējis dažādas pasaku lugas. Iestudējumi kļūst spilgtāki – ar mākslinieciskām dekorācijām un savdabīgiem tērpiem. 60. gados izrādes notiek jau uz speciāli izbūvētas skatuves. Liels paldies par to enerģiskajai un atsaucīgajai skolas direktorei VERAI KUPČAI. Ar viņas atbalstu top arvien krāšņāki uzvedumi- kā īstā teātrī. Izrāžu noformēšanā daudz praktiski palīdz arī citi skolotāji un īpaši skolēnu vecāki.
Attēlā skats no izrādes SĀRTAIS ZIEDIŅŠ, galvenajā lomā Margarita Hļebņikova.
1965. gadā režisors iestudē A. Brigaderes pasaku lugu SPRĪDĪTIS . Tās pirmizrāde ir īpašs notikums, un tā drīz dramatiskais kolektīvs pārtop par skolēnu teātri SPRĪDĪTIS, bet šī izrāde par vienu no mīļākajām šajā desmitgadē.
Lūk, tā radās teātra vēstures pirmās lappuses 60. gadu vidū! Skolotājs Zigurds Ķesteris kopā ar skolēniem skolas bibliotēkā veido pirmo albumu. Viņu vidū arī Zeltīte Lagimova, Ilze Bērziņa.
Režisoram Z. Ķesterim vienmēr veidojās laba sadarbība ar Valmieras pagasta ļaudīm. 12 gadus skolotājs bija Valmieras ciema deputāts. Sadarbības rezultāts bija ļoti interesants- teātra spēlēšanā tika iesaistīti arī pagasta ļaudis. Iestudētas tika 2 izrādes- J. Paļeviča PREILENĪTE un R. Blaumaņa ZAGĻI. Attēlā skats no izrādes PREILENĪTE (lomās Anna. Virse un pats režisors).
Savukārt vairāki skolēni no Valmieras pagasta bija SPRĪDĪŠA dalībnieku vidū gan kā aktieri (attēlā Edīte Puķīte un Līga Ozola izrādē KĀDAS MAZAS MEITIŅAS PIEDZĪVOJUMI) ,gan kā darbīgi skatuves palīgi.
Ikvienas izrādes tapšana Viesturskolā ir radošs process, bet pirmizrāde- īpaši svētki ar savām tradīcijām. SPRĪDĪŠA repertuāra izvēlē vienmēr liela loma ir latviešu jaunatnes dramaturģijas klasiskajām vērtībām. Par to liecina gan A. Brigaderes lugas MAIJA UN PAIJA, A. Upīša SŪNU CIEMA ZĒNU, R. Blaumaņa VELNIŅU izrādes.
Attēlā izrādes SŪNU CIEMA ZĒNI dalībnieki Viesturskolas pagalmā.
1970. gadā ar izrādi SOLIS PĀRI JUMTA KOREI teātris iegūst 1. vietu republikas skolu teātru skatē un kļūst populārs visā Latvijā. SPRĪDĪŠA absolventi kļūst par labiem teātra mākslas pazinējiem, aizrautīgiem skatītājiem un profesionāliem teātra un kino aktieriem. Attēlā Dailes teātra aktrise Akvelīna Līvmane – 1968. gadā vēl SPRĪDĪŠA dalībniece.
Ar jauniem, interesantiem izrāžu iestudējumiem SPRĪDĪTIS droši devās tālāk Latvijas kultūras ceļos. 1977. gadā sākas Tautas teātra SPRĪDĪTIS vēsture ar izrādi TURKU SPULDZE. Tolaik tas bija vienīgais šāds teātris valstī. Attēlā Inga Balode un Tālivaldis Lasmanis galvenajās lomās pirmajā Tautas teātra izrādē.
Nākamā gada sākumā VVV svētki, kas ar preses, radio un televīzijas palīdzību atbalsojās visā Latvijā. Attēlā redzams, kā SPRĪDĪTI sveic Valmieras teātra vārdā galvenais režisors Pēteris Lūcis, arī aktrise Astra Baumane. Blakus arī viņu nākamais kolēģis Tālivaldis Lasmanis – tolaik vēl SPRĪDĪŠA aktieris.
Tautas teātra atklāšanas un SPRĪDĪŠA 20 gadu jubilejas svinībās notika visu paaudžu aktieru sirsnīga tikšanās. Izglītības ministrs A. Builis sveic dažādu paaudžu aktieru ansambli ar goda nosaukuma piešķiršanu.
Skolotāja Zigurda. Ķestera mākslinieciskais nemiers, mūžīgā meklētāja dvēsele vienmēr meklēja jaunas izpausmes. 70. gadu 2. pusē tika izveidota SPRĪDĪŠA absolventu trupa (pa jokam režisors un arī dalībnieki to dēvēja par LUTAUSI ), kas iestudēja vairākas interesantas izrādes, arī Moljēra SKAPĒNA NEDARBUS.
Attēlā skats no izrādes 1980. gadā, lomās Zigurds Ķesteris un Māris Lapsiņš.
Nokļūšana Tautas teātru saimē SPRĪDĪTIM pavēra lieliskas iespējas piedalīties daudzos Tautas teātru salidojumos – Cēsīs, Kuldīgā, Madonā, Jelgavā, kā arī citos nozīmīgos pasākumos. Attēlā teātra dalībnieki svētku gājienā Cēsīs 1978.gadā.
No 1975. gada pamatsastāvs skolēnu teātrī veidojās no teātra klašu skolēniem, kas bija ieradušies mācīties iepazīt teātra brīnumu no dažādiem Latvijas novadiem. Daudzi tagad Latvijā populāri aktieri, teātra, televīzijas un kultūras un izglītības darbinieki pirmos skatuves mākslas impulsus guva tieši SPRĪDĪŠA laikā, mācoties teātra klasēs. Lūk, daži no viņiem:Anda Ratniece un Ģirts Ķesteris izrādē ROMEO UN DŽULJETA (1982. g.)
Ilva Liepiņa un Andris Polis izrādē SINDBADS – JŪRASBRAUCĒJS ( 1986. g.)
Jānis Kirmuška, tagadējais Leļļu teātra aktieris, izrādē RUNCIS ZĀBAKOS (1980.g.)
Terēze Sukure, Baiba Sipeniece, žurnāliste Ieva Puķe, Atis Rozentāls un visi izrādes dalībnieki kopā ar režisoru H. K. Andersena jubilejai veltītajā izrādē PRINCESE UZ ZIRŅA 1987 . gadā.
Un tomēr teātra klašu audzēkņi nebija tikai izrāžu veidotāji ar lielu slodzi mēģinājumos un izrādēs. Viņi bija arī parasti vidusskolēni, kuri apguva visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus. Attēlā režisors klasē kopā ar 1988. gada izlaiduma audzēkņiem.
90. gados mākslinieciskie meklējumi turpinās, īpaši nozīmīga ir teātra un režisora sadarbība ar kustību konsultanti LIJU JĒRCUMU. Veidojas savdabīgas kustību izrādes NOLEMTĪBA, FANTĀZIJAS PAR … , VIŅŠ UN VIŅA. Attēlā skats no kustību izrādes FANTĀZIJAS PAR… (1999.g.) Izrādes dalībnieču pulkā arī Kristīne Nevarauska – tagadējā Dailes teātra aktrise.
Skolotājs Zigurds Ķesteris vienmēr bija gandarīts par to, ka viņa mūža darbs skolēnu teātris SPRĪDĪTIS ir izveidojies par stabilu, tradīcijām bagātu kolektīvu. Īpašs viņa prieks par to, ka viņa darbu turpina savējie- paša audzēkņi. Sākumā ATIS ROZENTĀLS, bet nu jau daudzus pēdējos gadus ROBERTS SEGLIŅŠ – 1982. gada teātra klases absolvents. Roberta vadībā ir tapušas daudzas savdabīgas izrādes, kas iepriecinājušas skatītājus ne tikai savā skolā, bet arī Mazsalacā, Rūjienā, Naukšēnos un citās Latvijas vietās. Kolektīvs sekmīgi viesojies Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Igaunijā, saņemot lielu skatītāju mīlestību un atsaucību. Mums, Roberta kolēģiem, ir patiess prieks par to, ka viņam ar mīlestību izdodas saglabāt Viesturskolas teātra tradīcijas, veiksmīgi savienojot tās ar savām radošajām fantāzijām. Viņa iestudētās izrādes veido interesantu un daudzveidīgu SPRĪDĪŠA vēsturi jaunajā 21. gadsimtā.
Attēlā režisors ar atraktīvās un krāsainās izrādes MAUGLIS dalībniekiem 2003. gadā. Izrādes dalībnieku vidū Liene Šomase un topošā profesionālā aktrise Anete Berķe.
2007./2008. m. g. Roberts Segliņš un viss skolas kolektīvs veica lielu, nozīmīgu darbu skolēnu teātra vēstures faktu apzināšanā un jubilejas svinību sagatavošanā. Ir iestudēta jubilejas izrāde – atkal A. Brigaderes SPRĪDĪTIS. Arī dzīvespriecīgā R. Blaumaņa muzikālā izrāde ĪSA PAMĀCĪBA MĪlĒŠANĀ. Izrāžu sagatavošanā palīdz radošais kopdarbs ar Valmieras teātra aktrisi INESI RAMUTI un kustību režisori LIJU JĒRCUMU.
1. attēlā: skats no izrādes SPRĪDĪTIS – Jurģis Drande, Krista Kaugare, Ilze Mauriņa
2. attēlā: skats no izrādes ĪSA PAMĀCĪBA MĪLĒŠANĀ
Vēlēsim Viesturskolas SPRĪDĪTIM tikpat radošus un interesantus meklējumus un atradumus arī turpmāk! Viņa ceļasomā vienmēr glabāsies devīzē ierakstītie A. Brigaderes maģiskie vārdi: „ UN ES IEŠU UN IEŠU!”
Ar skolotāju Inesi Ķesteri SPRĪDĪŠA vēstures lappusēs ielūkojās
Māris Lapsiņš – VVV skolotājs, skolēnu teātra SPRĪDĪTIS absolvents
(Izmantots raksts no Valmieras pagasta 2008. gada maija avīzes „VALMIERMUIŽAS VĀRTI” Nr. 82 )
Foto no TT”Sprīdītis” 50 gadu jubilejas svinībām 2008. gada maijā skatīt galerijā>>>
Tekstu un foto skolas mājas lapā ievietoja Uldis Jansons – VVV skolotājs , 1988. gada izlaiduma absolvents